Es neesmu treneris, kurš vienmēr bijis formā un vienmēr zinājis atbildes. Esmu šķīries. Jaunajās attiecībās iesāku kā izteikts beta — pielāgojos, izdabāju, centos būt “labs”. Un es nesapratu, kāpēc tas nestrādā.
Tas nav bijis nezināšanas dēļ — daudzos aspektos esmu gana advancēts. Fiziskā forma man vienmēr bijusi svarīga. Bet izpratne par to, kas veido vīrieša vīrišķību — tā bijusi visai zemā līmenī. Jo barojos no tiem pašiem avotiem, kas baro lielāko daļu vīriešu: filmām, grāmatām, sociuma vēstījumiem, kas māca būt maigam, piekāpīgam, “respektēt viņas vajadzības”, ne savas. Un viss tas ir licis daudz ciest. Un pats galvenais – tas nedarbojas.

Tagad es saprotu, kas notika. Kad vīrietis nonāk attiecībās, viņš nemanot pārvēršas par mīkstu, iztapīgu. Sieviete — caur prasībām, emocijām, psiholoģiskiem spiedieniem — ievelk viņu lomā, kur viņš cenšas būt labs, pakļaujas, izdabā. Un tajā brīdī viņš vairs nav alfa viņas acīs. Viņš kļūst par “Mr. Nice Guy” — ērtu, piekāpīgu, bet bez magnētisma.
Sieviete nejūt cieņu pret vīrieti, kurš pats sev nav noteicējs. Viņa atsvešinās. Intimitāte pazūd. Vīrietis jūt trauksmi, nesaprot, kas notiek — un vēl vairāk mēģina pielāgoties. Tā ir lejupslīde.

Ceļš atpakaļ nav caur izdabāšanu sievietei. Tas ir caur sevis atgūšanu — ķermeni, spēku, misiju, laiku. Starp citiem vīriešiem, kas dzīvo ar mērķi. Tur atgriežas mugurkauls. Tur rodas enerģija, ko sieviete spēj sajust un novērtēt.
To esmu pieredzējis pats. Un tieši tāpēc varu palīdzēt tev.