Video ieraksts.
Kas jāēd? Ko drīkst, ko ne? Pienu, maizi, dārzeņus-nakteņus, pākšaugus, zemesriekstus?
Šie tikko nosauktie pārtikas produkti ir starp aizdomu produktiem. Daudziem no šiem produktiem ir nepanesība.
Pārtikas nepanesība ir svarīgs temats. Tādēļ, ka tas attiecas uz daudziem cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo tikai ciešamu dzīvi.
Tas ir par t.s. SUBKLĪNISKO STĀVOKLI.
KO tas nozīmē, un kā pārtikas nepanesība uz to attiecas?
Veselība-slimība ir aprakstāma spektrā.
Spektrs ir no mīnus bezgalības līdz plus bezgalībai. Vai no A līdz Z.
| Tajā piedalās 4 lektori, kur katrs drusku no citas prizmas dalīsies par pārtikas alerģijām un nepanesībām. Lūk, kāda programma:· · 18:00 Pasākuma atklāšana – veselība kā process – par pārtikas nepanesībām· 18:15 Pārtikas alerģija/ nepanesība no ārsta skatpunkta – Kristina Amosova pediatre-bērnu alergoloģe· 18:50 Alerģijas un Uzturs – Silvija Ābele, veselības zinātņu maģistre uzturzinātniece · 19:25 Pārtikas ceļš caur zarnām. Organisma komunikācija no iekšas uz āru! – Artūrs Ķirps, viscerālais un rekonektīvo frekvenču terapeits. · 20:00 Histamīna nepanesamība: nenovērtēts bieds – Agnese Zlat bakalaurs biomedicīnā, sieviete biohacker’e · 20:35 noslēguma vārdi |
Pasaulē ir ļoti daudz tādu īpašību, parādību un fenomenu.
Šoreiz par pārtikas nepanesībām, par to simptomiem.
Ņemsim glutēnu. Tas nav jāizslēdz tikai celiakijas slimniekiem.
Ja rupji iedala šo skalu, tad celiakija vien iedalās vairākos līmeņos.
Piemēram,
1) ir tādi, kuri tikai pasmaržojot kviešu miltus jau, apdraud savu dzīvību, citiem ir vienkārši aizcietējis vēders. Celiakija tomēr ir viena lieta.
2) ir tādi, kuriem asins analīzes neko neuzrāda, tomēr katru reizi, apēdot baltmaizes šķēli, viņiem parādās izsitumi, uzpūšas vēders, sabojājas pašsajūta. Tādus mēs varētu pieskaitīt glutēna nepanesības kategorijai.
Šādus gadījumus ārsti negribīgi, taču palēnām jau sāk atzīt. Ka tas ir leģitīms stāvoklis, nevis kaut kāds izdomājums.
Tas varētu būt ļoti labs palīgs visiem tiem, kuri varbūt jau nojauš, vai katrā ziņā zina, ka kaut kas nav kārtībā. Tomēr kuri nevar atrast vainu.
Tu, piemēram, zini, ka kaut kas nav labi, bet neviens ārsts tev nevar neko pateikt. Vai vēl labāk, ārsts saka – tu esi praktiski vesels.
Tu izstaigā visus dakterus, izdari visas analīzes. Taču, kā neko nevar atrast, tā nevar. Ārsts vēl pie viena izraksta zāles. Kaut ko, lai tu padzer. Sirdsmieram.
Tieši tādēļ šis apzīmējums ir tāds, ko vērts paturēt prātā.
Sub-klīniskais stāvoklis nozīmē tikai to, ka šī brīža klīniskās metodes nespēj neko noteikt.
Zinot to, ir skaidrs, ka atbildes jāmeklē citādi. Sajūtot sevi. Mērot pulsu pēc ēdienu apēšanas. Ja tas palielinās par teiksim 15-20%, tad tas varētu būt arī signāls, ka šis ēdiens nav tev piemērots. Lūdzu neuztvert šo kā absolūto metodi.
Doma ir, ka jāseko līdzi savām sajūtām. Meklēt cēloņsakarības pārsvarā ir tavs uzdevums, nevis ārstu vai valsts.
==
Šajā pārtikas nepanesības meetup’ā par
– pārtikas nepanesībām
– sensitivitāte pret konkrētiem produktiem/ grupām
– kā atšķirt alerģijas no pārtikas nepanesības
– toksīni
– kā sevi testēt, kā noteikt pārtikas nepanesības
– kā diagnosticēt savas veselības stāvokli.
– u.c. jautājumi.
Veselība ir process.
Ar ekspertiem, speciālistiem, entuziastiem. Ar biohacker’iem un vienkārši veselīga dzīvesveida lietotājiem.
====
Šis pasākums notika online jeb tiešsaistē 16.martā.
Pēc apmaksas veikšanas saņemsi e-pastu ar piekļuves informāciju.
